Dieva pēdas ir:
- Dvēseles ceļš, kas iezīmēts Laimas likumā, tātad iepriekš nolemts. Mēs visi vēlamies būt veseli, laimīgi, bagāti, taču aizmirstam, ka dvēseles ceļš katram savs - kādam paredzēts pilns sāpju, trūkuma, cīņas par veselību, kādam panākumu, turpinājuma un izaugsmes. Nav slikta vai laba liktens lēmuma. Mēs izvēlamies - pieņemt vai nepieņemt savu dvēseles ceļu. Mēs izvēlamies mācīties, mīlēt un ziedoties vai būt upura lomā, žēloties un it visā vainot citus - Dievu, ļaudis, likteni un dzīvi. Allaž izvēlies gaismu;
- Senču ieliktie pamati, iesāktās domformas, iesētās sēklas, izplaucētie pumpuri un labestības iedīgļi. Ir dainas, kur vārds "Dieviņš" apzīmē dzimtas aizgādni no veļu valstības, dzimtas piederīgo, kurš kalpo, top, izvēlas vai jūt sūtību aizsargāt dzimtu bez laika un telpas robežām. Tātad senču pēdas pēdojot, mēs ejam Dieva ceļu, topot par ko vairāk;
- Izvēle kopt dzimtas mājas, dzīvot senču zemē, runāt latviešu un latgaļu valodās, aicināt Dievu pie saimes galda, pie lēmumu pieņemšanas, pie padoma un baltās stundas. Izvēle kopt tikumus, turēt godu, saglabāt balto kodolu, vairot latvietību caur darbu, vārdu, nodomu un bērnu. Turpināties labestībā, dzimtā, aicinājumā dzīt saknes Latvijas zemē un ar sapni doties tuvāk mākoņiem, debesīm, pilnībai. Sargāt, dievāt, dot un mīlēt.
Kas ir Tavas Dieva pēdas, kam sekot?
- Kur vien vari - ej basām kājām. Brien pa rasu, stāvi jūrmalas smiltīs, ej pa meža ceļu un sūnu paklājiem, iebrien ūdenī. Sazemējies, gūsti zemes spēku, uzlādējies, lai pēcāk vairotu spēku arī citos;
- Katru rītu uzsmaidi Saulei. Lai vai kāda debess - pelēka, zila, ar gubu mākoņiem vai tumšpelēku palagu - Saule ir. Tā piepilda ar svētību katru, kurš pavērš savu skatu uz debesīm. Rotājies Saules smaidā;
- Kur uguni - ugunskuros, svecēs, lākturos, lāpās. Izgaismo sevi, savu PaSauli un savi sirdi. Kad top gaisma, Tu vari spoži spīdēt un izgaismot arī citus;
- Ieklausies vējā - kādas skaņas tas nes. Kādas smaržas tas vairo. Sajūti vēju - tas glāsta, paijā vai šausta. Vējš nes ziņas, kopā ar putniem tas spēj atbildēt uz jebkuru jautājumu. Iemācies lasīt atbildes;
- Daba ir Dieva krāšņākā rota. Daba ir tiešākais kanāls pie Dieva, jo tieši Daba liek dvēselei dziedāt, sirdij redzēt un augumam ziedēt.
Ej tuvāk pie dabas, tuvāk pie Dieva!
Tieši viņiem bija jākalpo par mūsu senču garīgā un fiziskā mantojuma turpinātājiem, jo šie puikas nāca no labiešu ģimenēm. 1200. gadā bīskaps Alberts lika šos puikas par ķīlniekiem izvest uz Vāczemi, kur tos audzināja par īsteniem kristiešiem.
Un, ja mēs uzzinātu patiesību - cik atklātos īstais skaits letgaļu, līvu, zemgaļu, kuršu bērnu nonākšana gūstā, viņu patiesās identitātes kropļošana un īstenās Tēvuzemes noliegšana...?
Arveds Švābe izteica pieņēmumu, ka Indriķa hronikas autors Latviešu Indriķis bijis 13 gadus vecs, kad ar varu izvests kopā ar citiem labiešu dēliem. Hronikā, ko Indriķis pierakstījis, var atrast atklāti nicīgus izteicienus par līviem. Vai Indriķis pats bija līvu labieša dēls, taču zaudējis savu identitāti svešas varas ietekmē?
Kas notiek ar mūsdienu bērniem, kuri savās dzīslās nes latvju asinis, garīgo satvaru un senču ticību? Vai šie bērni zina, cik vērtīgi tie mūsu tautai? Ka tieši viņi ir tie, kuriem jānes dārgākais, ko mūsu senči devuši pasaulei - baltā patiesība par Balto ceļu, kas ejams, jo tikai tas Dvēselei nozīmīgs.
Vai to zinām mēs paši - cik svarīgi esam savai zemei, tautai, senčiem, Dievam, tautasdziesmai un kokiem.
Vai zini, kur paliek Tavi bērni, vai zini, kas esi Tu pats?
